“Psihodrāma – radošiem cilvēkiem!”
Igetas Gaiķes bāzes izglītība ir mūzikas pedagoģija, kur šajā specialitātē iegūts maģistra grāds Latvijas Mūzikas akadēmijā. Šobrīd viņa strādā Agra Daņiļēviča deju studijā “Dzirnas,” vada savu privāto vokālo studiju “Tev un man” un brīvās gribas ansambli “Stiprās sievas.” 2001.gadā sākusi apgūt otru izglītību –psihoterapijas virzienu psihodrāma un tagad ir sertificēta praktiķe, psihodrāmas, grupu psihoterapijas un sociometrijas terapeite, kā arī Latvijas Psihodrāmas asociācijas valdes locekle. Tad, kad Igeta bija atbraukusi uz Liepāju, tapa šī saruna.
– Kā tu izmanto psihodrāmā iegūto?
– Tās ir plašas zināšanas par sadarbību, kā veicināt radošumu, kā atvērties, lai strādātu ar visdažādākajām lomām, kurās mēs katrs esam ik dienas (darbinieka, vecāka, sievas, vīra, meitas, dēla u.c. lomas). Psihodrāma strādā ar cilvēka resursiem, un skar eksistenciālas tēmas. Lomas, kurās mēs dzīvojam, savstarpēji plūst un mainās, un, jo vairākās savas dzīves lomās jūtamies drošāk, jo brīvāki un spontānāki esam. Mēdz būt situācijas, ka cilvēki neprot atdalīt savas lomas, un tad veidojas saskarsmes problēmas. Ja, piemēram, vīrietis ir uzņēmuma vadītājs, tad, protot atdalīt savas dzīves lomas, viņš mājās būs brīnišķīgs vīrs un mīlošs tētis, nevis joprojām stingrais boss, no kura visi baidās. Psihodrāma ne tikai palīdz paplašināt savu lomu repertuāru, bet arī atvadīties no tām, kas kādā dzīves posmā vairs nav vajadzīgas un pat traucē, piemēram, būt par bērnu, esot pieaugušā vecumā.
– Kam jānotiek, lai cilvēks pieņemtu lēmumu: “Šodien sameklēšu psihodrāmas terapeitu!”
– Sākšu ar to, ka Latvijā ir daudz psihoterapijas virzienu un tiešām ir ko izvēlēties. Psihodrāmu var raksturot kā ļoti radošu metodi, un to labu rezultātu sasniegšanai varētu izvēlēties radošas personības, atvērti, spontāni cilvēki. Psihodrāma ir piemērots terapijas veids tiem, kas ikdienā strādā ar cilvēkiem. Psihodrāmā runā mazāk, bet vairāk dara. Darbība notiek uz skatuves – uz reālas vai simboliskas, un tā var atrasties gan telpās, gan dabā. Psihodrāma sniedz atbalstu, iedrošina. Metodes aizsācējs ir Jakobs Levi Moreno. Pašā sākumā viņš strādāja ar bērniem, kas spēlējās Vīnes parkos. Vēlāk ar sabiedrības atstumtajiem, ar bēgļiem, ar prostitūtām, un ne tādēļ, lai viņas pāraudzinātu, sodītu, bet, lai celtu viņu pašapziņu. Viena no aktuālākajām problēmām, kas joprojām mīt mūsu sabiedrībā, ir ne tik brīva spēja komunicēt. Psihodrāma paver iespēju radošai, brīvai, atvērtai komunikācijai.
– Kas mūs attur no labas komunikācijas?
– Bailes un stereotipi: ko viņi/ viņš par mani padomās, kā tas izskatīsies utt. Lai šīs bailes pārvarētu, kopā ar terapeitu ir jābūt gatavam ar tām satikties aci pret aci un, iespējams, saņemt ne īpaši patīkamu spērienu pa savu ego.
– Pastāsti par psihodrāmas pamatlicēju Moreno!
– Viņš dzīvoja vienā laikā ar Freidu, un tas bija laika periods Pirmā pasaules kara gaidās, kad sabiedrībā valdīja apjukums un neziņa. Moreno sevi sauc par terapeitu, kurš pirmais ieviesis psihoterapijā smieklus. Psihodrāmas dzimšanas dienu arī svinam 1.aprīlī! Moreno uzskatīja, ka cilvēks pats ir savas pasaules radītājs – Dievs. Reiz Vīnes universitātē studenti Moreno jautāja, ar ko viņa mācība atšķiras no Freida psihoanalīzes, un doktors, parādot uz Freida portretu pie sienas, sacīja: “Paskatieties, cik viņam ir glīti un pareizā formā apgriezta bārda! Taču mana bārda ir brīvi plīvojoša un spontāna!” Tas raisīja brīvu, nepiespiestu atmosfēru un veicināja labvēlīgu komunikāciju. Vienu vienīgu reizi Moreno un Freids satikās Vīnes Universitātē pēc kādas lekcijas, un Moreno, piegājis pie Freida un teicis: “Jūs analizējat cilvēku sapņus, bet es viņiem dodu drosmi sapņot tālāk.” Tātad ne tikai runāt, bet celties kājās, iet un arī darīt.
Psihodrāmā darbojas princips, kad tu it kā “paņem savas acis un ieliec tās otram cilvēkam.” Mēs apmaināmies ar savu skatījumu, ar redzējumu uz notiekošo, uz kādu risināmu problēmu no tā otra skatupunkta. Tā attīstās empātija.
– Tātad, lai cilvēks varētu piedalīties psihodrāmas procesā, viņam jābūt empātiskam.
– Katrs, protams, ir atšķirīgs. Viens, atnākot uz grupu, ir gatavs darboties, otrs saka, ka tikai paskatīsies, kā te viss notiks. Psihodrāmas grupas, protams, ir konfidenciālas, procesi, kas notiek ar grupu kopumā vai katru individuāli, ir dziļi. Viena no lielākajām bagātībām ir tad, kad cilvēks sāk dalīties ar savu pieredzi, piedzīvoto, ar saviem stāstiem.Tad arī izrādās, ka tava problēma patiesībā nemaz nav tik briesmīga, un ar līdzīgām lietām saskaras vēl citi cilvēki. Strādājot ar psihodrāmas metodi, netiek doti padomi, katram savs temps un brīva izvēle, cik dziļi doties. Mēs varam mainīt tikai savu attieksmi, nevis izmainīt otru cilvēku vai jau notikušu situāciju.
– Tu Bernātos 9. un 10.jūlijā organizē labdarības nometni “Atklātā jūra…”, kuras dalībniekiem būs iespēja piedalīties dažādās darbnīcās, kuras vadīs daudzi Latvijā pazīstami psihodramatisti, un lekciju lasīs Viesturs Rudzītis.
– Šī nometne ir mana privāta iniciatīva, lai palīdzētu liepājnieku ģimenei, psihoterapeitiem Rovēnai Zarakovskai un Agrim Palkavniekam, kuri ir mani Skolotāji, un vieni no pirmajiem, kuri 2000.gadā sāka organizēt vasaras nometnes. Domāju, ka joprojām daudzi liepājnieki atceras šīs nometnes, kas notika Bernātos. Tagad Agrim pēc ļoti smagas traumas un vairākām operācijām ir vajadzīga nopietna rehabilitācija, un tādēļ arī nepieciešams līdzcilvēku atbalsts. Visi nometnē iegūtie līdzekļi tiks ziedoti viņa atveseļošanai.
Nometnē būs deviņas psihodrāmas darbnīcas, piemēram, “Iekšējais dialogs,” “Mana drošība šajā nedrošajā pasaulē,” “Pazudušo dvēseles daļu meklējot” u.c. Visi psihodramatisti strādās, neprasot samaksu, bet, lai palīdzētu un atbalstītu kolēģi Agri Palkavnieku. Šī būs unikāla iespēja tepat Bernātos baudīt psihodrāmu. Kopīgajā vakarā būs sarunas un dziedāšana pie ugunskura.
– Ko nozīmē darbnīcas?
– Tās nebūs terapijas grupas, bet vienreizējs piedzīvojums 3 stundu garumā katrs, kura laikā dalībnieki varēs darboties ar kādu sev konkrētajā brīdī aktuālu jautājumu. Arī es pati, braucot uz psihodrāmas konferencēm daudzviet pasaulē, darbnīcās esmu guvusi vērtīgas atziņas, kuras pie manis neatnāca pat piedaloties ilgtermiņa psihodrāmas grupās. Uz nometni “Atklātā jūra” Bernātos ir aicināts ikviens interesents. Nav jābūt ne psihoterapeitam, ne psihologam, bet jābūt vēlmei darboties grupā un piedzīvot satikšanos ar sevi, ar citiem, izjūtot un izbaudot šo mirkli. Un vēl – vēlmei atbalstīt, dalīties, palīdzēt. Informācijas par nometni atrodama mājaslapā www.psihodrama.lv un pieteikties tai var, rakstot uz e- pastu igeta.g@inbox.lv.
